Sveicieni visiem!
Esmu Inga Kaminska, SCENAR terapeite un veselības centra Healica vadītāja. Esmu nolēmusi dalīties savā pieredzē ar apmeklētājiem par interesantiem gadījumiem darbā ar SCENAR aparātu, strādājot gan ar pacientiem, gan pašai ar sevi.
Kā jau lielākai daļai cilvēces, man mēdz sāpēt – mugura, kāja, mēdz būt traumas, utt. Man ir 4 bērni, vīrs, vecāki. Visiem kādreiz ir kādas kaites. Šajā rakstā nolēmu padalīties ar situāciju iz manas dzīves un kā es ar to tiku galā.
2020.gada 1. janvāra rīts man sākās jautri – sāpes plecā bija uz 10 pēc 10 baļļu skalas. Apziņa vien, ka man ir SCENAR mani nomierināja. Sāku darboties ar aparātu lokāli. Izstrādāju plecu pēc principa “Mazā asimetrija” (MA), pēc tam izvēlējos hroniskās frekvences un vēl kādu stundu darbojos ar plāksnīti. Pēc stundas sapratu, ka palika sliktāk. Tas nozīmēja, ka izvēlējos nepareizos parametrus. Tad paņēmu to pašu plāksnīti un apmēram 2 stundas darbojos ar lielajām frekvencēm (Hz), un citiem akūtiem parametriem. Pēc tam palūdzu vīram, kurš neko daudz nesaprot no aparāta (tas tiem, kuri uztraucas, kā mājās tikt galā), paturēt aparātu uz mugurkaula zem matu augšanas līnijas, bet es, cik nu vien varēju, kustināju roku. Tā mēs padarbojāmies apmēram vēl stundu. Pēc tam atkal plāksnīte.
Uztaisīju 2 stundu pauzi. Vēlāk atkal liku vīram pastrādāt ar aparātu, bet es paturēju plāksnīti. Jau vakarā miera stāvoklī roka vairs nesāpēja, bet pacelt pagaidām vēl nevarēju.
No rīta sapratu – roka nesāp! Sāku kustināt. Pacelt varēja jau uz 50%, bet viss vēl nebija pārgājis. Pie manis atbrauca mana studente un vēl stundu ar mani pastrādāja, pielietojot gan 3 ceļus, gan lokāli plecu, gan segmentu uz mugurkaula. Vēl šai dienā 2 stundas pastrādāju ar plāksnīti.
Trešās dienas rītā bija palikuši tikai 5% sāpju. Jutu tās tikai tad, kad cēlu augšā rokas. Jau varēju izpildīt visus savus rīta vingrošanas uzdevumus.
Normālos apstākļos, bez SCENAR pielietošanas, es ar šāda veida problēmu nebūtu darbaspējīga vismaz nedēļu. Vismaz!
Cieņā, Inga Kaminska!
