Man bija sena, gadus 10 atpakaļ iegūta, rokas trauma, pie plaukstas locītavas. Reiz biju turējusi krītošu virtuves skapīti ar traukiem.
Pirms gadiem 6, Taizemē (karstums, mitrums) sajutu asas un nepatīkamas sāpes, tādu kā spiediena sajūtu, veicot dažas kustības, kā pogu aizpogāšanu, džemperu uzvilkšanu, kaut kā smagāka pacelšanu, reizēm vienkārši ēdot, turot dakšu, karoti tā iesāpējās, ka impulss aizgāja līdz elkonim, citreiz pat plecam. Ļoti, ļoti traucējoši. Es pārstāju nodarboties ar jogu, jo liela daļa assanu ir spiediens uz rokas locītavām. Sākās mans “Ilgais ceļš kāpās”.
Dažādi sporta ārsti, fizioterapeiti, vingrojumi utt. Pa vidu 2 mikroķirurgi, viens teica, ka neoperēs, jo viņam nav garantija, ka operācija kaut ko mainīs.
Kristīne Jansone
Otrs mikroķirurgs 2019.gada rudenī momentā noteica diagnozi un operāciju, kā vienīgo veidu, kas atrisinās problēmu. Taču uz maniem jautājumiem, vai pēc operācijas man nesāpēs, vai varēšu darīt visu, kā iepriekš ar roku, apstiprinošas atbildes nesaņēmu, jo to neviens nevarot apgalvot. Un es izšķīros meklēt vēl citus variantus un operāciju netaisīt, pārāk liels risks, man tā ir labā roka un garantiju nav.
Esmu bezgala pateicīga vienam cilvēkam, kurš man iedeva Ingas Kaminskas kontaktus, ieteica izmēģināt Scenar aparātu. Teikšu godīgi, man nebija nekādas ekspektācijas, ka šis nu būs brīnums un ātri atrisinās gadiem esošo problēmu. Taču, reāli liels izbrīns bija, kad pēc 3.procedūras, Inga man lika ļoti nodarbināt roku, tā, ka ļoti noslogot. Ķēros pie siltumnīcas sagatavošanas ziemai, izraku vecos tomātu stādus, griezu stublājus smalkos gabalos un spiediens uz locītavu bija pamatīgs. Un tagad teikšu, ka man par nereālu brīnumu, roka vispār nesāpēja, bija tāda sajūta, ka pirms tam būtu veikta anestēzija. Vēlāk, sāpes atgriezās, bet daudz, daudz mazākā intensitātē. Ja sākumā uz Ingas jautājumu, atbildēju, ka sāp uz 8, skalā no 1 līdz 10 tad tagad, kad jūtu sāpes, tās ir uz 2 vai 3.
Ziemā biju Brazīlijā un zinu, ka no karstuma un mitruma, rodas tūska un sāpes atkal uzrodas. Tā arī bija, bet biju sagatavojusies, Scenar aparātu nopirku, tas bija līdzi. Inga deva norādījumu ar vienu programmu, kas aizņēma kādas 10 minūtes vienu vakaru visa ceļojuma laikā, un es atkal aizmirsu par sāpēm. Jā, protams, visticamāk tenisu spēlēt es nevarēšu, bet visu pārējo es daru, roku nesaudzējot, ja sajūtu diskomfortu, padarbojos ar aparātu un atkal dzīvoju pilnvērtīgi. Bet gribu uzsvērt, ka diskomforta sāpes šobrīd parādās uz kādu divnieku vai trijnieku, un tikai lokāli. Ne līdz elkonim, ne plecam elektriskā sāpju sajūta un pēc tam ilgā īdēšana, vairs nav bijusi. Procedūru uzsāku oktobrī un pēc kādām 5 reizēm jau bija jūtami ļoti, ļoti lieli uzlabojumi.
Tā kā, jā, Scenar aparāts ir mana lieta, noteikti kontekstā ar Ingu Kaminsku, jo pie tāda ātra un laba rezultāta jau tiku, ar gudra un profesionāla speciālista palīdzību. Aparāts jau pats par sevi ir un paliek ierīce, ar kuru jāprot apieties un piemeklēt pareizās programmas, terapiju katrai problēmai. Paldies Tev Inga, liels, liels:)
